Kā rūpēties par apkures sistēmu vasarā
Vasarā no tā jāizņem dzesēšanas šķidrums vai, vienkāršāk sakot, jāiztukšo ūdens. Tukšā sistēmā tiek pārbaudīta cauruļu un akumulatoru kvalitāte, savienojumu uzticamība un sistēmas piesārņojuma pakāpe.
Siltā laikā ir vieglāk novērst visus iespējamos darbības traucējumus, lai izvairītos no dažādām liekām problēmām ziemā, kad nepieciešama apkures sistēmas nepārtraukta darbība.
- Pirmkārt, jums ir rūpīgi jāpārbauda sistēma, vai nav noplūdes. Ja apkures caurulē ir noplūde, to var atpazīt pēc rūsas nokrāsas uz akumulatora vai caurules virsmas, var būt arī uz grīdas pilošas mitruma pēdas, parasti tās lokalizējas cauruļu savienojumos.
- Tiklīdz var lokalizēt noplūdi, te atkal jāsavieno cauruļu fragmenti vai jānoblīvē radiatoru sekcijas, lai ziemā sistēma neatslābtu un sākas lielas problēmas.
- Ūdens sistēmā ir jāmaina katru gadu, jo tas tur parasti ir neattīrīts un jāattīra no piemaisījumiem, kas varētu piesārņot plūsmu cauruļvadā korozijas procesu dēļ, kā arī no katla atkritumiem.
Pēc ūdens iztukšošanas izskalojiet sistēmu, līdz ūdens, kas tiek piegādāts ieplūdes atverē, ir dzidrs un tīrs, kad šis efekts ir sasniegts, sistēmu varat uzpildīt. Katls arī katru gadu jāpārbauda, noteikti jāpārbauda tajos esošie sildelementi, ja nepieciešams, tie jānotīra, jāpārbauda starta kārbā kontakti, tie jānozemē, jāatlaiž vadu savienojumi un jāpievelk tā ka nav sliktas kvalitātes savienojumu.
Ja jums ir gāzes katls, tad labāk, lai to uzstādījuši speciālisti, kuriem ir atļauja strādāt ar gāzes iekārtām, veic profilaktisko apkopi. Viņiem vajadzētu pārbaudīt pieslēgumu kvalitāti uz komunikācijām, mājās to var izdarīt ar ziepju putām, ja uzklāj cauruļu pieslēguma vietu, jāskatās arī skurstenis, deglis un aizdedzes sistēmas darbība.
Pat ja katlam ir beidzies garantija, jūs nevarat patstāvīgi atvienot gāzes sakarus un iztīrīt degli. Ja veicat cietā kurināmā katla profilaktisko apkopi, tad jāiztīra kurtuve, pirolīzes kamera un skurstenis.
Visu šo darbu var veikt ar speciālu metāla birsti, jāpaliek minimāli sodrēju un aplikuma, lai sistēma būtu pēc iespējas tīrāka. Protams, vasarā apkure nestrādā, bet ziemai ir nepieciešams sagatavoties.
- Ir arī apkures sistēmu ķīmiskā skalošana, to var veikt ne katru gadu, bet atkarībā no tā, cik kvalitatīvu ūdeni lietojat.
- Ja tiek izmantots speciāli attīrīts šķidrums, tad to var izlaist vispār, bet ja lieto parasto ūdeni, tad sistēmas darbības laikā veidosies nogulsnes, kas var traucēt ūdens cirkulāciju un samazināt sistēmas efektivitāti. , tas ir, ir nepieciešama ķīmiska skalošana. Lai to izdarītu, jums ir nepieciešams īpašs sūknis, to varat iegādāties vai iznomāt.
- Ķīmiskais sastāvs ir jāizvēlas individuāli, tas ir atkarīgs no katla un cauruļu īpašībām, tas jāizvēlas speciālistiem. Sistēmas skalošanai vajadzētu ilgt apmēram stundu, pēc tam rūpīgi nomazgājiet atlikušo šķidrumu no cauruļvada, to var izdarīt, izmantojot tīru ūdeni.
Pēc skalošanas tajā paliks nelielas noplūdes, kuras iepriekš bija aizsērējušas ar katlakmeni vai kodīgām skaidām, pēc skalošanas pārbaudiet sistēmu ar paaugstinātu ūdens spiedienu, tas ir, ir jāveic spiediena pārbaude.
Sistēmā jābūt zem spiediena līdz 0,6 MPa, sūkņa sūknētais spiediens jāuztur vismaz 20 minūtes, šajā laikā tiek pārbaudīts cauruļu stāvoklis un analizēta spiediena sensora rādījumu stabilitāte sistēmā. .Ja rādījumi ir mainījušies par mazāk nekā 0,01 MPa, sistēma darbojas normāli un ir noslēgta.
Lielākajā daļā sistēmu apkure notiek sildot ūdeni, tas ir galvenais dzesēšanas šķidrums, tam jābūt pēc iespējas tīrākam, parastais krāna ūdens ir ciets, tajā ir daudz piemaisījumu, tāpēc tas paātrina koroziju caurulēs un apkures radiatoros.
Vienmēr labāk ir izmantot visvairāk attīrīto ūdeni, lietus ūdens ir labs risinājums, piemērots ir arī filtrēts kausētais ūdens, dažreiz tiek izmantots vārīts vai ar īpašiem inhibitoriem mīkstināts ūdens.
Ja pret šo darbu izturēsities maksimāli atbildīgi un uzticēsit to profesionāliem speciālistiem, tad jebkurā ziemas temperatūrā jūsu mājās būs silti un ērti.
Darbu veikšanas GRAFIKS, apkalpojamā dzīvojamā fonda inženierkomunikāciju un tehnisko ierīču plānveida un daļēju pārbaužu biežums.
GRAFIKS
darbu veikšana, apkalpojamā dzīvojamā fonda inženierkomunikāciju un tehnisko ierīču plānveida un daļēju pārbaužu biežums.
Nr p / lpp |
Inženierkomunikāciju un tehnisko ierīču nosaukums |
Apkopēja profesija |
Periodiskums |
1 |
2 |
3 |
4 |
1. |
|||
-centrālās apkures sistēmu saglabāšana un atjaunošana |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- trīsceļu un aizbāžņu vārstu, vārstu un aizbīdņu regulēšana, to remonts |
santehniķis |
2 reizes gadā, kā nepieciešams |
|
-dziedzeru regulēšana un pildīšana |
santehniķis |
kā nepieciešams |
|
- spuru sablīvēšana |
santehniķis |
kā nepieciešams |
|
- slēgiekārtu tīrīšana no katlakmens, remonts |
santehniķis |
1 reizi gadā |
|
- centrālapkures sistēmu testēšana |
santehniķis |
1 reizi gadā |
|
- centrālās apkures sistēmas skalošana |
santehniķis |
1 reizi gadā |
|
- radiatoru izslēgšana to noplūdes gadījumā |
santehniķis |
kā nepieciešams |
|
- dubļu savācēju tīrīšana, remonts |
santehniķis metinātājs |
1 reizi gadā |
|
- apkures sistēmas iztukšošana un piepildīšana ar ūdeni |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- gaisa sastrēgumu likvidēšana radiatoros un stāvvados |
santehniķis |
kā nepieciešams |
|
-siltummezgla sagatavošana apkures sezonai |
santehniķis |
1 reizi gadā |
|
2. |
|||
- blīvju un blīvēšanas blīvju nomaiņa ūdenī un vārstu krāni lifta blokā |
santehniķis |
kā nepieciešams |
|
- spuru sablīvēšana |
atslēdznieks santehniķis |
kā nepieciešams |
|
-fistulu un plaisu pagaidu noblīvēšana uz iekšējiem cauruļvadiem un stāvvadiem |
santehniķis |
pēc atklāšanas |
|
- apūdeņošanas sistēmas konservācija un atjaunošana |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- kanalizācijas sistēmu tīrīšana |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- kanalizācijas pārsega veselības pārbaude |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- kanalizācijas tīrīšana |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- kanalizācijas aku ventilācija |
santehniķis |
2 reizes gadā |
|
- sanitāro iekārtu noplūžu likvidēšana lifta blokā |
santehniķis |
pēc atklāšanas |
|
3. |
|||
-apgaismojuma apskate koplietošanas telpās un izdegušo elektrisko lampu un starteru nomaiņa |
elektriķis |
2 reizes mēnesī |
|
-griestu apgaismojuma un ārējo vadu novājināto posmu stiprināšana |
elektriķis |
kā nepieciešams |
|
- spaiļu un savienojumu tīrīšana grupu vairogos un sadales skapjos |
elektriķis |
2 reizes gadā |
|
-pārbaudīt elektrisko kabeļu zemējumu |
elektriķis |
2 reizes gadā |
|
- cauruļvadu izolācijas pretestības mērījumi |
elektriķis |
2 reizes gadā |
|
- iekārtu zemējuma pārbaude |
elektriķis |
2 reizes gadā |
|
4. |
- jumta un ugunsdzēsības kāpņu tīrīšana no sniega un ledus |
kā nepieciešams |
Apkures sistēmu testēšana
MKD darbība > Rudens-ziemas periods > Metodiskie ieteikumi gatavošanās AWP
Metodiskie ieteikumi par dzīvojamo un komunālo telpu sagatavošanas kārtību apkures sezonai
2.3.1. Apkures sistēmu testēšana.
Tiek veikta ekspluatācijā esošo siltumapgādes sistēmu (izmēģinājuma krāsns) testēšana, lai līdz apkures perioda sākumam pārbaudītu siltumapgādes avotu, siltumtīklu un rezerves kurināmā objektu gatavību un novērstu konstatētos defektus.
Izmēģinājuma ugunsgrēki tiek veikti saskaņā ar siltumapgādes organizāciju izstrādātiem grafikiem, kas saskaņoti ar komunālo pakalpojumu patērētājiem un kurināmā un energoresursu piegādātājiem un apstiprināti vietējā pašvaldībā. Grafiki tiek apstiprināti līdz 1.septembrim.
Izmēģinājuma krāsnis tiek veiktas saskaņā ar īpašu programmu, ko izstrādājusi siltumapgādes organizācija un saskaņota ar vietējām iestādēm.
Siltumapgādes sistēmu testēšanas laikā tiek nomainīts konservants un siltumapgādes un apkures sistēmas tiek pakļautas spiedienam.
Izmēģinājuma kurtuve tiek veikta 72 stundu laikā, vienlaikus nodrošinot:
Ēku apkures sistēmu uzpildīšanas laikā gaisa kolektoriem augšējos punktos jābūt atvērtiem, līdz gaisa izplūde apstājas un parādās ūdens. Nepieciešams nodrošināt pastāvīgu gaisa kolektoru uzraudzību. Pēc cirkulācijas izveidošanas gaisa izlaišana no gaisa kolektoriem jāatkārto ik pēc 2-3 stundām, līdz tā tiek pilnībā noņemta.
Izmēģinājuma krāšņu laikā siltumapgādes organizācijas uzrauga siltumtīklu un siltumenerģijas ražošanas iekārtu darbību, veic apļus un pārbaudes, lai identificētu iespējamos defektus un savlaicīgi veiktu pasākumus traucējumu novēršanai un siltuma padeves normalizēšanai.
Pārvaldības organizācijas uzrauga stāvvadu un apkures ierīču apkuri, dzesēšanas šķidruma parametrus pie ieejas ēkā un vadības blokā.
Lai analizētu siltumapgādes avotu un siltumtīklu darbību, siltumenerģijas patērētāji, 24 stundas un 48 stundas pēc siltuma avota iedarbināšanas, iesniegt siltumapgādes organizācijai informāciju par siltumnesēja parametriem saskaņotos kontroles punktos.
Pamatojoties uz pārbaudes ugunsgrēku rezultātiem, tiek sastādīti akti, kuros norādītas pārbaudes apsildāmo ēku adreses un konstatēto trūkumu saraksts, kas jānovērš pirms apkures perioda sākuma.
Izmēģinājuma krāšņu aktus siltumapgādes organizācijas nosūta pašvaldību pārvaldēm, kuras veido un uz apkures perioda sākumu nosūta reģionam apvienotos izmēģinājuma krāšņu aktu reģistrus atbilstoši apstiprinātajām veidlapām.
Komunālo pakalpojumu organizācijas vadītāja rīkojumā (instrukcijā) organizēt komunālo objektu un sistēmu ekspluatāciju apkures periodā ir:
____________________________________________